Atkalsatikšanās. GUDENIEKU SUITI Rīgas pilī
- novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un sadarbības partneri restaurētajā muzeja daļā Rīgas pilī rīkoja izglītojošu un radošu svētku dienas pasākumu “Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī”.
"Gudenieku suiti" Rīgas skatītājiem piedāvāja vēstījumu par suitu koncertdarbības sākumu pirms 100 gadiem, kad Basu un Gudenieku dziedātāji rādīja Rīgai suitu kāzu uzvedumu. Šajā reizē svētku viesiem bija iespēja redzēt līgavas pušķošanas ainu.
Etnogrāfisko ansambli "Gudenieku suiti" 1965. gadā ir nodibinājusi Gudenieku pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lidija Jansone un vadījusi to 57 gadus. 2023.gadā tā vadību viņa uzticējusi savai meitai Skaidrītei, kura pati dzied šajā ansamblī kopš bērnības. Šobrīd suitu burdona dziedāšanu un suitu tradīcijas tiešā mantojuma celā apgūst jau dziedātaju trešā paaudze.
Liepājas "Stiprās sievas" Pegaza pagalmā
28. septembrī Liepājas kultūrtelpas “Pegaza pagalms” viesistabā, Liepājā, notika Igetas Ozoliņas vadītā brīvās gribas ansambļa “Stiprās sievas” Liepājas atzara piecu gadu jubilejas koncerts “Kad tautīnas naidu cēla, staigā māsa dziedādama”. Liepājas “Stiprajām sievām” koncertā pievienojās arī dažas “Stiprās sievas” no Rīgas.
Ansamblis dibināts 2013. gada vasarā mūzikas un mākslas festivāla “Bildes” nometnē, sākotnēji kā vienas vasaras projekts, 2015. gada rudens/ziemas sezonā uzsākot regulārus mēģinājumus. “Stipro sievu” Liepājas atzars savu darbību sācis 2019. gada augustā.
Oriģinālais nosaukums “brīvās gribas ansamblis” pieļauj repertuāra un stilistikas dažādību. “Brīvā griba” attiecas uz katras dalībnieces vajadzībām darboties šajā sastāvā – kādai tā ir dziedāšana savam priekam, citai vēlme regulāri uzstāties vai piedalīties tikai atsevišķos notikumos. Ansambļa darbības mērķis ir pašizpausme, kopā sanākot un muzicējot cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas vērtības un intereses, kuriem dziedāšana ir vaļasprieks, sen lolots sapnis, uzdrošināšanās un brīvās gribas atmosfēras baudīšana – neuzspiests darbošanās veids, skaidro ansambļa vadītāja Igeta Ozoliņa.
LFDKDCPM plenērs Aizputes Serdē
SERDES rezidenču centrā 2011. gada vasarā pēc fotogrāfa Mārča Bendika iniciatīvas sākta veidot klasiskā melnbaltā foto laboratorija visu veidu negatīvu formātiem. Vasaras sezonā fotolaboratorija pieejama gan individuālu mākslinieku darbam, gan simpoziju vai atvērto meistardarbnīcu ietvaros.
2016. gadā Mārcis Bendiks izveidoja klubu LFDKDCPM ("Lielformāta Fotogrāfijas Draugu Klubs Drošākam Ceļam Pretī Marasmam"), kura dalībnieki – lielformāta analogās fotogrāfijas entuziasti no visas Latvijas – katru gadu jūlija mēnesī šeit ierodas, lai vairāku dienu plenērā darbotos ar attēlu uzņemšanu, filmu attīstīšanu un bilžu kopēšanu.
Mājas kafejnīcu diena Alsungā – Gāčas
Šogad Kurzemē jau tradicionāli notika “Mājas kafejnīcas”. Vietējie saimnieki un saimnieces atvēra savu māju durvis, pagalmus un dārzus, pārvēršot tos par mājas kafejnīcām ar īpašu atmosfēru un gardiem ēdieniem. Apmeklētājus sagaidīja kultūras programmas, produkcijas tirdziņi un dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem. Piedāvājumā bija ēdieni un dzērieni, kas gatavoti no pašu izaudzētiem produktiem un balstīti uz senām tradīcijām un aizraujošiem garšu eksperimentiem.
Mājas kafejnīcu diena Alsungā – Zeijas
Šogad Kurzemē jau tradicionāli notika “Mājas kafejnīcas”. Vietējie saimnieki un saimnieces atvēra savu māju durvis, pagalmus un dārzus, pārvēršot tos par mājas kafejnīcām ar īpašu atmosfēru un gardiem ēdieniem. Apmeklētājus sagaidīja kultūras programmas, produkcijas tirdziņi un dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem. Piedāvājumā bija ēdieni un dzērieni, kas gatavoti no pašu izaudzētiem produktiem un balstīti uz senām tradīcijām un aizraujošiem garšu eksperimentiem.
Alsungas pagasta "Zeijās" īstā latvju saimniece Skaidrīte Nagliņa ar savu komandu ne vien piedāvāja dažādus garšīgus Kurzemes ēdienus, pašu ceptu saldskābmaizi un sklandraušus, bet arī atrada laiku parādīt, kā gatavo slavenos Kurzemes nūdeliņus.
Mājas kafejnīcu diena Jūrkalnē – kaijas
Šogad Kurzemē jau tradicionāli notika “Mājas kafejnīcas”. Vietējie saimnieki un saimnieces atvēra savu māju durvis, pagalmus un dārzus, pārvēršot tos par mājas kafejnīcām ar īpašu atmosfēru un gardiem ēdieniem. Apmeklētājus sagaidīja kultūras programmas, produkcijas tirdziņi un dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem. Piedāvājumā bija ēdieni un dzērieni, kas gatavoti no pašu izaudzētiem produktiem un balstīti uz senām tradīcijām un aizraujošiem garšu eksperimentiem.
Suitu saimniece Taiga Reķe savus viesus uzņēma mājas kafejnīcā “Pie Jozupienes”, “Kaijās”, Jūrkalnē.
Ikdienā lauku sēta “Kaijas” piedāvā mājražojumus, suitu kulinārā mantojuma meistarklases, kas ietver nelielu ieskatu par suitu tradīcijām un ēdiena kultūru, piemēram, sklandrauša un ķiļķēnu pagatavošanu.
“Mājas kafejnīcu dienās” tika piedāvāta plašākā, tradīciju apvītākā suitu ēdienu ēdienkarte kopā ar garšīgiem pašdarinātiem dzērieniem un mājas saldējumu.
Mājas kafejnīcu diena Jūrkalnē – Bērziņi
Šogad Kurzemē jau tradicionāli notika “Mājas kafejnīcas”. Vietējie saimnieki un saimnieces atvēra savu māju durvis, pagalmus un dārzus, pārvēršot tos par mājas kafejnīcām ar īpašu atmosfēru un gardiem ēdieniem. Apmeklētājus sagaidīja kultūras programmas, produkcijas tirdziņi un dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem. Piedāvājumā bija ēdieni un dzērieni, kas gatavoti no pašu izaudzētiem produktiem un balstīti uz senām tradīcijām un aizraujošiem garšu eksperimentiem.
Bērziņu mājās Jūrkalnē vēl bez kafejnīcas piedāvājuma varēja baudīt un iegādāties līdzņemšanai arī viņu pašu cepto saldskābmaizi un ļoti garšīgo picas maizi.
Suitu amatu diena Alsungā 2024
Jau ceturto reizi biedrība “Suitu kultūras mantojums” īstenojusi pasākumu “Suitu amatu diena”. Šogad 18.augustā Alsungā Suitu tirgus laikā vietējie amatnieki deva iespēju izmēģināt dažādas amatu prasmes 15 darbnīcās.
Iespējams, vislustīgākā bija burdona un suitu danču darbnīca kopā ar Suitu sievām un Alšvangas Spēlmaņiem, kur bija iespēja gan uzdziedāt, gan uzdancot! Bērnu darbnīcā kopā ar Lāsmu Ungurjanu tika darinātas pērļotas suitu lellītes. Taigas Reķes darbnīcā varēja mācīties garšīgo sklandraušu gatavošanu. Kreptīgo ēdienu darbnīcā Kristīnei Skrullei bija daudz palīgu visgaršīgākās sēņzup’s vārīšanā un degustēšanā. Darbnīcā pie Māras Rozentālas un Elīzas Šmidbergas tika meistaroti mājas dekori, kā arī mazi rožukronīši. Pie metālmeistara Ainara Ruļļa – metāla atslēgu piekariņa darināšana. Savukārt kopā ar Alsungas Viedā ciema meistariem citu materiālu atslēgu piekariņi – bija iespēja apstrādāt koku, mezglot un pērļot! Seno amatu darbnīcā bija iespēja aplūkot Grigorija Rozentāla privātās “Dīķenieku senlietu krātuves” eksponātus, kas saistīti ar saimniekošanu suitu lauku mājā, kā arī dalīties pieredzē senlietu restaurācijā un vēl vairākas citas darbnīcas.
ceļojums laikā bērzciema "Dieniņās"
"CEĻOJUMS LAIKĀ"- "Dieniņas" piedāvā tūristu grupām, darba kolektīviem, skolniekiem, ģimenēm, kāziniekiem un jubileju svinētājiem aktīvu atpūtu pie jūras ar visādām izdarībām jūras krastā, zvejnieksievas humora pilnus stāstus par vēsturi un sadzīves "teijāteri" vietējā dialektā un, protams, mielastu ar riktīgu vietējo zivju izgaršošanu. Zivis tiek gatavotas pēc senām vietējām receptēm. Pasākums ilgst apmēram divas, trīs stundas.
Sēņu dzīves noslēpums Medumos
Sēlijas kultūras programmas “Sēņu dzīves noslēpums” ietvaros notika dažādas aktivitātes. Kā viena no tām – gatavošanas meistarklases. Mēs piedalījāmies vienā no tām, kur Medumu saimnieces gatavoja savus iecienītos sēņu ēdienus. Diāna Mikulane mums gatavoja sēņu pankūkas, bet Zoja Jevdokimova – baraviku zupu “polevku”. Plašāku apskatu un receptes var atrast "Garšīgā Latvija" mājas lapā:: pankūku un baraviku zupas receptes.
Dundagas sklandraušu festivāls 2024
2024. gada 20. jūlijā norisinājās Sklandraušu festivāls Dundagā Piedāvājot plašu pasākuma programmu, tiks godināts viens no septiņiem produktiem, kas iekļauts ES aizsargāto produktu reģistrā – sklandrausis!
Novada garša arī šoreiz izcels ne tikai sklandraušus, bet arī piedāvās iespēju baudīt Latvijas lielos pelēkos zirņus, salināto rudzu rupjmaizi un Jāņu sieru.
Interesenti varēja apmeklēt arī sklandraušu cepšanas meistarklases kopā ar sklandraušu cepšanas un zināšanu meistarēm Dženetu Marinsku, Daci Savicku un Līgu Grīnbergu.
Dundagas pilī tika piedāvāta pils apskate un mākslas darbu izstāde, bet pils pagalmā varēja apskatīt rokdarbnieku izstādi, noklausīties amatierkolektīvu koncertu, iegādāties amatnieku izstrādājumus un gardumus, piedalīties meistarklasēs, uzzināt, kā cepj „Uguņmaizi” vai iegūt kādu uz vietas uzzīmētu karikatūru.
Vivaldi "Gadalaiki" un vijolnieks Roberts Balanas
13. jūlija vakarā VSIA "Latvijas koncerti" aicināja uz "Senās mūzikas festivāla" noslēguma koncertu Rundāles pils dārzā. Arī šogad koncertā skanēja Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls "Gadalaiki", kas kļuvis par "Senās mūzikas festivāla" tradīciju un ik gadu kopā pulcē tūkstošiem apmeklētāju. Kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", Andra Veismaņa vadībā, koncertā uzstājās arī talantīgais vijolnieks Roberts Balanas.
Līdzās Antonio Vivaldi mūzikai koncerta ieskaņā tika atskaņotas arī citas 17. un 18. gadsimta mūzikas pērles. Koncertā skanēja Georga Filipa Tēlemaņa, Nikolas Porporas, Georga Frīdriha Hendeļa un Žana Filipa Romo skaņdarbi.
Izstāde un koncerts Vilsonu verandā
2024.gad 7.jūlijā Rūķu mājās notika pirmais "Viesi verandā" pasākums, kur reizē ar Māra Ločmeļa melnbalto lielformāta fotogrāfiju izstādes "Seeing Time" atklāšanu, notika arī Evijas un Jāņa Lūsēnu koncerts, ar kuru Vilsonu ģimene aizsāka skaistu tradīciju – pasākumu ciklu "Viesi verandā", kurā aicina ciemoties dažādus māksliniekus. Savukārt skatītājiem tā ir iespēja mājas viesību atmosfērā satikt radošo profesiju pārstāvjus, baudīt viņu sagatavotos priekšnesumus un iesaistīties sarunās par mākslu un dzīvi..
Pirms izstādes atklāšanas Mārtiņš Vilsons veica simbolisku peldējumu, jo tieši pēc tāda peldējuma tapa Māra Ločmeļa izstādē redzamās attēlu sērijas pirmā fotogrāfija.
6. Starptautiskais burdona festivāls ALSUNGĀ.
pirmā diena
Suitu kultūrtelpā – UNESCO nemateriālā mantojuma vietā Alsungā, Basos un Jūrkalnē – notika 6. Starptautiskais burdona festivāls. Stiprinot un popularizējot burdona dziedāšanas tradīcijas un iezīmējot tās plašo daudzveidību, burdona festivāls “Nosargāt gadsimtus” pulcēja folkloras kopas gan no Latvijas, gan ārzemēm: Gruzijas, Sardīnijas (Itālija), Ziemeļmaķedonijas, Lietuvas un Igaunijas.
Festivāla pirmā diena – unikālais suitu kultūras mantojums cauri gadsimtiem – sākās ar suitu lietišķās mākslas izstādes “Pārmantošana” atklāšanu Amatu mājā Alsungā. Izstāde veidota, lai parādītu suitu sievu, vīru un bērnu košos tautastērpus, sākot ar galvas segām līdz zeķēm un apaviem. Pēc izstādes apmeklējuma ikvienam bija iespēja piedalīties meistarklasēs baudīt un pašiem apgūst suitu tradicionālo ēdienu gatavošanas noslēpumus, amatnieku darbnīcā demonstrēja suitu tradicionālā apģērba darināšanas prasmes, bija iespēja izmēģināt spēkus ieskandināt kokļu skaņas, kā arī jostu aušanā un keramikas darbnīcā. Bērnu un jauniešu programmā rotaļas un dančus viens no otra mācījās folkloras kopas “Suitiņi” (Alsunga), “Ķocis” (Liepāja) un “Žibacteņa” (Aglona) dalībnieki.
6. Starptautiskais burdona festivāls ALSUNGĀ.
OTRĀ DIENA. BASI
Festivāla otrā diena ar vadmotīvu – suitu mantojuma saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm – sākās ar rīta koncertu pie Basu tautas nama. Koncertu atklāja mājinieki “Basu suiti” un “Gudenieku suiti”. Basos izskanēja arī vieskolektīvu Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa, folkloras kopas “Madara” un “Velo” no Igaunijas (Põlva), Ziemaļmaķedoniešu tradicionālās mūzikas izpildītāji no Ilija Nikolovski-Luj Valsts mūzikas un baleta centra, Trio Gavrovski & Darko Kocev arī no Ziemeļmaķedonijas un grupa no Lietuvas – Trys Keturiose sniegums.
Basos iespējams apskatīt 2019. gadā izveidoto pastāvīgo ekspozīciju “Suitu godi”, kas stāsta par četriem nozīmīgākajiem notikumiem suitu novada ļaužu dzīvē – kristībām, laulībām, bērēm un dažādām ar baznīcu un gadskārtām saistītām tradīcijām. Bagātīgo un krāšņo ekspozīciju veido gan materiālas, gan nemateriālas kultūrvēstures liecības, kas tipiskas tieši suitu novadam. Izstādē aplūkojami godiem raksturīgie priekšmeti, piemēram, šūpulis, pūralāde, zārks, svētku galds. Īpaši koši izveidota suitu kāzu aina, kurā redzami suitu tautastērpi kāzu godiem.
Dzintras Vilks izstāde Pārventas bibliotēkā
2024. gada 5. jūlijā Pārventas bibliotēkā tika atklāta tekstilmākslinieces Dzintras Vilks tekstilmākslas izstāde "Gadalaiki". Mūsu pētījumā sekojam līdz mūsu pētāmo ceļiem dažādās viņu aktivitātēs, tādēļ arī šoreiz devāmies uz Ventspili, atskatīt, kā vidzemnieces izstāde izskatās Kurzemē.
Jau kopš Dzintras Vilks daiļrades pirmsākumiem daba ir bijusi svarīgākā tēma viņas mākslā. Iedvesmojoties no meža, pļavas, vēja, kukaiņiem, putniem, gadalaikiem un zāles stiebriem, viņa rada gobelēnus un telpiskus darbus, par pamatu ņemot kādu motīvu vai formu un izstāstot to tekstilmākslas valodā.
Dziedāšanas svētku 160. gadadienas koncerts Dikļos
1864.gadā Dikļu mācītājmuižas parkā, mācītāja Jura Neikena aicināti, pirmajos Dziedāšanas svētkos satikās seši vīru kori no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes. Tas tiek uzskatīts par sākumu Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā. Ar skaistiem koncertiem, piedaloties 125 sievu, vīru un jauktajiem koriem no visas Latvijas, 15. jūnijā Dikļos svinēja pirmo Dziedāšanas svētku 160. gadskārtu.
Neikenkalna dabas koncertzālē vairāk nekā trīs tūkstošu koristu balsis vienojās koncertā “Jaunā zelt”. Lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs bija Valmieras, Smiltenes un Valkas novadu virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, svētku režiju veidoja Juris Jonelis.
Koncerta noslēgumā tiks apbalvoti X Mazpilsētu un lauku koru konkursa laureāti.
27. Gaujas plostnieku svētki Strenčos – plostu Siešana
Gada lielākais notikums Strenčos daudzu gadu garumā ir Gaujas plostnieku svētki. Šogad tie norisinājās jau 27. reizi ar skaistu nosaukumu “Šūpo, Gauja, pāri krācēm straujām…”. Ar plostu siešanas organizētājiem vienojāmies, ka varēsim piedalīties šajā procesā, un tas bija ļoti interesanti un aizraujoši pavadīts laiks. Blakus pieredzējušiem plostniekiem, kuri to dara jau daudz gadu garumā, ar lielu aizrautību piedalījās un līdzdarbojās arī Strenču pamatskolas skolēni. Tika vārīta arī slavenā plostnieku zupa, oglēs cepti kartupeļi un desiņas.
27. Gaujas plostnieku svētki Strenčos – brauciens
.Pats brauciens sākās otrajā dienā un, tā kā plosti tika sieti Gaujas malā vairākus kilometrus ārpus Strenčiem, tas bija sadalīts divās daļās. Lai plānotajā laikā nonāktu galapunktā, pirmajā dienā plostnieki veica lielāko ceļa daļu, un nakšņošanas vieta bija izraudzīta pavisam netālu no Strenčiem.
Pie Gaujas tilta Strenču nomalē bija sapulcējies sagaidītāju pulciņš, kuri ar dziesmām un ziediem sveica plostniekus.
KONCERTS “BOHĒMIJAS KVARTETI” OLERU MUIŽĀ
Šajā pavasara dienā Oleru muižā viesojās jau starptautiski pieredzējuši jaunie mūziķi Alīna Vižine /vijole/, Jevgēnija Frolova /alts/, Beatrise Silvija Blauberga /čells/ un Kārlis Gunārs Tirzītis /klavieres/ ar koncertprogrammu “Bohēmijas kvarteti”, kas veltīta trīs šai gleznainajā reģionā dzimušo komponistu – Gustava Mālera, Antonīna Dvoržāka un Bohuslava Martinū – romantiskas ekspresijas un krāšņa dramatisma cauraustajiem klavieru kvartetiem.
Koncerts notika 2024. gada 17. maijā.
LATGALES PODNIEKU DIENAS 2024 – Cukrasāta 1. diena
Latgales podnieku dienas, kas norisinājās jau 43. reizi, ar savām aktivitātēm aizsāk māla meistaru aktīvo darba sezonu – intensīvāku darbu ar mālu, izstāžu un meistarklašu organizēšanu, ciemiņu uzņemšanu podnieku darbnīcās.
Latgales podnieku dienu vadmotīvs ir puorinīks, kas caur satikšanos, domu un ideju apmaiņu sasaista meistarus un viņu talanta cienītājus, aicina redzēt, sajust un svinēt Latgales mālu, kas ir arī Latvijas Kultūras kanona sastāvdaļa.
Šopavasar Latgales podnieku dienu galvenie pasākumi paredzēti 26. un 27. aprīlī. Latgales podnieku dienu ceplis tika kurināts Rēzeknes novada Ozolaines pagastā keramikas darbnīcā "Cukrasāta", bet podnieku dienu galvenā izstāde bija iekārtota Lūznavas muižas “Kulturys škiunī”.
LATGALES PODNIEKU DIENAS 2024 – Cukrasāta 2. diena
Latgales podnieku dienas, kas norisinājās jau 43. reizi, ar savām aktivitātēm aizsāk māla meistaru aktīvo darba sezonu – intensīvāku darbu ar mālu, izstāžu un meistarklašu organizēšanu, ciemiņu uzņemšanu podnieku darbnīcās.
Latgales podnieku dienu vadmotīvs ir puorinīks, kas caur satikšanos, domu un ideju apmaiņu sasaista meistarus un viņu talanta cienītājus, aicina redzēt, sajust un svinēt Latgales mālu, kas ir arī Latvijas Kultūras kanona sastāvdaļa.
Šopavasar Latgales podnieku dienu galvenie pasākumi paredzēti 26. un 27. aprīlī. Latgales podnieku dienu ceplis tika kurināts Rēzeknes novada Ozolaines pagastā keramikas darbnīcā "Cukrasāta", bet podnieku dienu galvenā izstāde bija iekārtota Lūznavas muižas “Kulturys škiunī”.
LATGALES PODNIEKU DIENAS 2024 – Lūznavas muiža
Latgales podnieku dienas, kas norisinājās jau 43. reizi, ar savām aktivitātēm aizsāk māla meistaru aktīvo darba sezonu – intensīvāku darbu ar mālu, izstāžu un meistarklašu organizēšanu, ciemiņu uzņemšanu podnieku darbnīcās.
Latgales podnieku dienu vadmotīvs ir puorinīks, kas caur satikšanos, domu un ideju apmaiņu sasaista meistarus un viņu talanta cienītājus, aicina redzēt, sajust un svinēt Latgales mālu, kas ir arī Latvijas Kultūras kanona sastāvdaļa.
Šopavasar Latgales podnieku dienu galvenie pasākumi paredzēti 26. un 27. aprīlī. Latgales podnieku dienu ceplis tika kurināts Rēzeknes novada Ozolaines pagastā keramikas darbnīcā "Cukrasāta", bet podnieku dienu galvenā izstāde bija iekārtota Lūznavas muižas “Kulturys škiunī”.
Tautas lietišķās mākslas izstāde "MĒS"
Tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs”, kura norisinājās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā 2023. gada jūlijā, vienkopus bija aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi, papildināti ar izzinošu un praktisku informāciju, kā arī videomateriāliem par amata prasmēm, meistariem un dažām praktiskām pamācībām.
Šajā grandiozajā izstādē piedalījās ap 1300 autoru (gan lietišķās mākslas kolektīvos, gan individuāli strādājoši) ar 3500 darbiem.
Izstādes māksliniecisko iekārtojumu veidoja darba grupa: Mārtiņš Heimrāts, Baiba Vaivare, Juris Leitāns, Dace Pudāne.
Grāmatas "dienvidlatgalē austās segas" atvēršana
2020. gada 5. septembrī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) izdotās grāmatas "Dienvidlatgalē austās segas" svinīga atvēršana. Klātesošos uzrunāja LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna un LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, kā arī pati grāmatas autore, mākslas vēsturniece Daina Kraukle. Pasākumā tika godināta grāmatas veidotāju radošā komanda, sanākušos priecēja Lūznavas muižas kadriļu dejotāju grupa.
straupes tirdziņš zirgu pastā
Straupes vecajā Zirgu pastā katra mēneša 1. un 3. svētdienā tiek organizēts tirdziņš. Šeit pulcējas vietējo novadu zemnieki, amatnieki un mājražotāji, kā arī viesi no citām Latvijas vietām, lai piedāvātu pircējiem savus labākos ražojumus. Bioloģiski audzēti dārzeņi, jēra un putnu gaļa, nēģi un zivis, augļi un ogas - to visu ir iespējams iegādāties tieši no pašiem audzētājiem. Pinumi, kalumi, adījumi un grebumi - etniskās rotaslietas, aprunājoties ar pašu izgatavotāju, šādi katram iespējams atrast vai pasūtīt sev piemērotāko.
Cēsu viduslaiku pils virtuves dārzs
2015. gada pavasarī ir izveidots rekonstruēts XVI gadsimta virtuves dārzs, kurā tiek audzēti tikai tādi dārzeņi, garšaugi un ārstniecības augi, kas Livonijā kultivēti jau pirms 500 gadiem. Ziņas par viduslaiku Livonijā pieejamo augu klāstu sniedz seni dokumenti un mūsdienu arheoloģiskie pētījumi. Augu atliekas analīzēm arheologi iegūst mitrā kultūrslānī, kur putekšņi un sēklas var saglabāties vairākus simtus, pat tūkstošus gadu. Tos aplūkojot mikroskopā, paleobotānikas speciālisti spēj atpazīt, kurai augu sugai tie pieder.
Viduslaiku kultūrslānis šādi pētīts Rīgā, Cēsīs, Tallinā un citās Livonijas pilīs un pilsētās.
MAIZES DIENA ĀRAIŠU VĒJDZIRNAVĀS 2020
Āraišu vējdzirnavu māju saime un Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi/Nature Conservation Agency of Latvia, Lauku atbalsta dienestu un Lauku ceļotāju jau 17. gadu rīkoja ikgadējo Maizes dienu.
Pasākums notika Annas dienā, 26. jūlijā.
Programmā bija gan rudzu maizes gatavošanas un "Veselības laboratorijas" meistarklases, mīļmaizīšu gatavošana un vietējo ražotāju, maizes cepēju, siera sējēju un amatnieku tirgus.
Vasaras vakara RADU tirgus Jaunjelgavā
2020. gada 3. jūlijā pirmo reizi RADU tirgus vēsturē, RADU tirgus vasaras vakara noskaņās notika Jaunjelgavas pilsētas centrā – Vecpilsētas parkā no plkst. 18:00 līdz 23:00.
dzijas krāsošanas meistarklase Auļukalnā
Divu dienu garumā Auļukalna muižā Dr.hist. Anetes Karlsones vadībā notika dziju krāsošanas meistarklase, kurā dalībnieki varēja iepazīt krāsošanai derīgos augus Auļukalna muižas apkārtnē un praktiski darboties, nokrāsojot ap 15 dažādu toņu dzijas. Pēc nodarbības katrs dalībnieks varēja iegūt krāsu paraugus un galvenais – zināšanas, kuras pielietot tālāk.
Noslēgumā, 28. jūnijā gan darbnīcas dalībniekiem, gan kaimiņiem un citiem interesentiem bija iespēja noklausīties apvienības „Brīnumpasaka” koncertu – stāstu par Zelta pavedienu.
Meistarklase bija daļa no projekta „Brīnumpasakas zelta pavediens”, kuru atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un a/s "Latvijas valsts meži".
2020.gads
ģikšu danču nakts 2020
18. janvārī plkst. 20.00 Amatas novada kultūras centrā Ģikšos jau trīspadsmito gadu pēc kārtas notika starptautisks tradicionālo deju festivāls Ģikšu danču nakts, kurā piedalījās vairāk kā 700 dalībnieku.
Tā ir balle dzīvās mūzikas pavadībā, kas ilgst 10 stundas no vietas – no plkst. 20:00 vakarā līdz nākamā rīta plkst. 6:00.
Šogad pasākumā piedalījās 20 muzikantu grupu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Krievijas.
Dažas grupas bija danču nakts veterāni, bet dažas piedalījās pirmo reizi. Pirmo reizi danču naktī viesojās ukraiņu deju mūzikas grupa “Dryg”, tautas muzikantu grupa “Jansoni” no Krievijas. Tās sastāvā ir Latvijā savulaik pazīstamais muzikants un mūzikas instrumentu meistars Māris Jansons ar dēliem, kuri pārcēlušies dzīvot uz Sibīriju, “Trejdeviņu spēlmanīšu veterāni”, kurā muzicēja speciāli uz Ģikšu danču nakti apvienojušies jaunieši no dažādām Latvijas vietām, kuri kādreiz piedalījušies bērnu folkloras nometnēs „Trejdeviņi spēlmanīši”, Viļānu lauku kapela „Bumburņeicys”.
Mājas restorāns Kalnabiķu mājās
Zemgalē, Ķeguma novada Tomes pagastā “Kalnabiķu” mājās notika otrais PPP biedrības Zied zeme "Mājas restorānu" kustības restorāns. Mājas saimnieki Anna un Gatis Zeiliņi to iekārtoja saimniecības šķūnī, izdekorējot un pārveidojot to par svinību telpu. Pasākumā ar savu produkciju piedalījās Ogres novada mājražotāji. Daļa no viņiem, sadarbībā ar šefpavāru Juri Latišenoku, rūpējās par ēdiena pagatavošanu, bet citi, kopā ar dekoratori Baibu Prinduli–Renci, veidoja pasākuma noformējumu.
Forums Kultūras līderība Latvijas reģionos
koncerts Mocarts un draugi Oleru muižā
Jāņu svinēšana "Brīvnieku–Kolbergu" mājās
Jāņu svinēšana pie Baibas un Eināra Dumpjiem Mētrienas pagasta "Brīvnieku–Kolbergu" mājās jau kļuvusi par tradīciju, uz kuru ierodas pat līdz 300 līgotāju no visas Latvijas un no ārzemēm. Tik grandiozi gan tie tiek svinēti katru trešo gadu. Tiek kurināts grandiozs Eināra būvēts Jāņu ugunskurs, uzstājas folkloras grupas, tiek dziedāts, dejots un iets rotaļās. Un pagalmā svētkiem par godu ir uzbūvēts garš galds, kur viesiem iestiprināties.
Gadatirgus brīvdabas muzejā 2019
2019. gada 1. un 2. jūnijā jau 49. reizi Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs organizēja latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu Gadatirgu. Tas katru gadu pulcē Latvijas labākos amatniekus un mājražotājus, kā arī piedāvā plašu kultūras programmu un iespēju gūt ierosmi vasaras ceļojumiem pa Latviju.
Šogad tajā piedalījās vairāk nekā 540 amatnieku (no kuriem 57 Gadatirgū piedalījās pirmo reizi), 185 pārtikas tirgotāju un 18 ēdinātāju, tā Kultūras programmā bija dažādu deju un muzikālo kolektīvu uzstāšanās no visas Latvijas.
Kopš 1971. gada muzejs katru gadu rīko amatnieku darinājumu Gadatirgu, kas tradicionāli notiek jūnija pirmajā nedēļas nogalē. Četrdesmit deviņu gadu pastāvēšanas laikā Gadatirgus ir kļuvis par valsts nozīmes notikumu – par Rīgas un Latvijas amatniecības simbolu, par svētkiem dalībniekiem un ikvienam apmeklētājam. Gadatirgus ir tikšanās un profesionālās pieredzes apmaiņas vieta dažādu paaudžu un arodu tautas lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem un ārzemēm. Vienlaikus Gadatirgus ir amatniecības gada sasniegumu skate un iespēja meistariem izstādīt un pārdot savus labākos izstrādājumus.
saldskābmaizes cepšana caunītēs
Laikā no 2018. gada 6. līdz 8.aprīlim jau desmito reizi visā Latvijā notika pasākums “Satiec savu meistaru”. Ik pavasari pasākums kļuvis par gaidītu notikumu, un aizvadītajos gados savu meistaru darbnīcās, studijās, muzejos, skolās, kultūras centros, bibliotēkās apmeklējuši 20 tūkstoši dažādu paaudžu interesentu.
Šajā gadā pētnieki apmeklēja rudzu saldskābmaizes cepšanas meistarklasi Zemgalē, Ozolnieku novada saimniecībā "Caunītes" pie saimnieces Santas Rubenes.
Pasākumu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām.
Mākslas pikniks Lūznavas muižā
2018. gada 21. jūlijā Lūznavas muiža un parks jau ceturto reizi aicināja uz satikšanos mākslas un garšu festivālā “Mākslas pikniks”. Līdzās muzikālajai programmai un nesteidzīgai piknika piedzīvošanai bija skatāmas gan laikmetīgās dejas izrādes, leļļu izrādes, vērojama mākslas plenēra norise, laikmetīgā cirka priekšnesumi, piedzīvojamas vairāk nekā 10 radošās darbnīcas, arī šogad tika kurināts un izņemts Lūznavas muižas keramikas ceplis.
Pasākuma laikā apmeklētāji varēja apskatīt franču mākslinieka Gotjē Osiepā darbu izstādi, 7. Starptautiskā keramikas simpozija izstādi, populārā “Instagram” konta @dailypurrr zīmēto kaķu izstādi, tērpu mākslinieces Daigas Latkovskas tērpus, kā arī vērot mākslinieču apvienības “V.I.V.A.”, Aivja Pīzeļa, Grietas Butjankovas un Anastasijas Bikovas rosīšanos. Pasākums kuplināja Rēzeknes novada dienu programmu.
40. Latvijas Puķu draugu saiets
Raunas novadā 2017. gada 15. jūlijā jau 40. reizi norisinājās Latvijas tradicionālais Puķu draugu saiets. Tieši paši Raunas daiļdārzu saimnieki rosināja, lai šoreiz Latvijas puķu draugi tiktos pie viņiem, jo esot taču tik daudz, ko rādīt.
Puķu draugus laipni uzņēma sešos dārzos, septītais apskates objekts bija Raunas Staburags. Pašvaldība bija organizējusi autobusus, ar kuriem pēc iepriekš saskaņota laika grafika grupas devās aplūkot dārzus, tā izvairoties no pārlieku liela apmeklētāju pieplūduma vienlaicīgi.
Pasākuma ietvaros darbojās arī stādu tirgus, mājražotāju un amatnieku tirgus un brīvdabas ēdināšana.
Cidoniju un ābolu talka
2017. gada 14. oktobrī Osēnu mājās notika ābolu un cidoniju talka. Spītējot lietum un vējam, kupls draugu pulciņš novāca cidonijas un ābolus. Piedalījās vairākas paaudzes, arī bērni. Pēc tam ar kaimiņa pašdarinātu ierīci no āboliem pagalmā spieda sulu. Otra talcinieku grupa iekštelpās ziemai gatavoja cidonijas. Bērni tās vispirms mazgāja vannā. Pēc tam talcinieki cidonijas tīrīja, grieza un lika burkās kopā ar cukuru, lai veidotos sīrups. Kopīgi lielā katlā gatavoja talkas zupu – soļanku, ko ēda pie garā galda.
Apkūlības Ķoņu kalnā
Zemnieku saimniecības “Kunturi” ikgadējās “Apkūlību” svinības Ķoņu kalnā 2017. gada 7. oktobrī. Vienīgā diena gadā, kad kopā sapulcējas viss darba kolektīvs. Arī veikalu darbiniekiem ir brīvdiena, visi piedalās tradicionālos latviešu tautas rituālos folkloras kopu “Vilki” un “Vilcenes” vadībā. Pēc tam seko kopīga balle ar klātiem galdiem, dzīvo mūziku un dejām līdz rīta gaismai.
"Antropocēnā laikmeta" pavārgrāmata
- gada 14. jūlijā Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs notika pasākumu cikla “Antropocēnā laikmeta pavārgrāmata - ēdieni izdzīvošanai nākotnē” atklāšana, kurā mākslinieki Zane Cērpiņa (LV/NO) un Stahl Stenslie (NO) iepazīstināja ar pētniecisko interdisciplinārās mākslas projektu un piedāvāja izmēģināt nākotnes garšu: no radiācijas līdz skudru pastētei. Pēc mākslinieku lekcijas par tematiem “Kā mēs pabarosim mūsu planētu, kad iedzīvotāju skaits jau sasniegs 10 miljardus? Kā mēs ēdīsim nākamajās paaudzēs, neskaitot šī laika pārtikas atliekas?” tika pasniegts īpašais piedāvājums no nākotnes ēdienkartes “Ekoloģiskās krīzes ēdieni”. Mākslinieki izskatīja alternatīvās ēdienu ieguves iespējas nākotnē, kad sākusies jauna ģeoloģiska ēra - antropocēnais laikmets, un kļuvis skaidrs, ka “ekoloģiskā katastrofa jau ir notikusi” (Timotijs Mortons).
Projektu atbalsta
Projekta partneri
Projektu atbalsta
Projekta partneri
Par autortiesībām
Šeit publicētais saturs (teksts un attēli) ir aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas Autortiesību likumu. Jebkura šo materiālu pilnīga vai daļēja izmantošana pārpublicēšanai ir aizliegta bez izglītības un kultūras atbalsta biedrības Balta rakstiskas atļaujas.
Par datu aizsardzību
Sadaļā Par privātumu variet lasīt detalizētāku aprakstu par to, kā tiek izmantoti Jūsu lietotāja dati.
Projekta atbalstam
Respektējot jūsu lietošanas ērtības, mēs nepārdodam reklāmas vietas mūsu mājas lapā, tādēļ aicinām atbalstīt projektu attīstību, ziedojot mūsu darbības atbalstam.